2017-02-14

2017-02-14

Izdevīgākā mājas apsaimniekošanas forma ir jāizvēlas iedzīvotājiem, nevis pašvaldībai

Mājas iedzīvotāji paši var brīvi izvēlēties, kādā veidā rūpēties par savu daudzdzīvokļu māju. Nav svarīgi, ko iesaka politiķi, pašvaldības pārstāvji vai namu apsaimniekotāja pārstāvis. Tomēr, izlemjot par nama apsaimniekošanas lietām rūpēties pašiem, iedzīvotāji riskē sastapties ar daudz lielākiem izaicinājumiem, piemēram, ciest no neprofesionāla mājas vecākā darbībām. Tajā brīdī nama apsaimniekotājam nav svarīgi, kādu formu ir izvēlējušies iedzīvotāji – tam jebkurā gadījumā jāsniedz kvalitatīvi pakalpojumi.

Tiesību aktos ir definētas trīs daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formas: personu apvienības līgums, mājas apsaimniekotāja nolīgšana un mājas īpašnieku biedrība. Visām formām ir priekšrocības un trūkumi, bet iedzīvotājiem pašiem ir tiesības izvēlēties, kura no formām tiem ir pieņemamākā. Tajā brīdī administratoram ir jānodrošina, lai iedzīvotājiem sniedzamie daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas pakalpojumi tiktu sniegti kvalitatīvi.

"Ir dzirdamas runas, ka it kā namu apsaimniekotāji ir noskaņoti pret biedrību izveidi. Vēlamies to noliegt, jo mums ir vairāki piemēri veiksmīgai sadarbībai ar biedrībām: Viļņā vien esam parakstījuši sadarbības līgumus ar 16 biedrībām, visā Lietuvā vairāk nekā 50 līgumu, un nevainojami darbojamies jau ne pirmo gadu. Taisnības labad jāsaka, lai gan amatpersonas ļoti aktīvi mudina dibināt biedrības, tomēr bieži vien tiek aizmirsts brīdināt iedzīvotājus arī par iespējamo negatīvo šīs darbības pusi: manipulāciju ar iedzīvotājiem vai biedrības vadītāja nekompetences dēļ radušās finansiālās problēmas," – stāsta Nerijus Šarausks (Nerijus Šarauskas), Civinity uzņēmumu grupas Lietuvas reģiona vadītājs.

Iedzīvotājiem jāizvērtē risks

Viena no akūtām problēmām, ar ko sastopas biedrību pārvaldītās daudzdzīvokļu mājas – kompetences un zināšanu trūkums administratīvos jautājumos. Biedrības darbības īstenošana pielīdzināma organizācijas vadīšanai: vadītājam ir jābūt pienācīgām finanšu pārvaldīšanas, dokumentu administrēšanas kompetencēm, jāprot vadīt. No plašsaziņas līdzekļiem zinām par daudziem gadījumiem, kad mājas biedrības priekšsēdētājs nepietiekamas pieredzes dēļ vai citu mērķu vadīts, sajaucis personīgās finanses ar mājas iedzīvotāju kopīgajām finansēm.

Saskaņā ar N. Šarauska teikto, Civinity uzņēmumu grupas pārvaldītajās sabiedrībās vēršas mājas biedrību priekšsēdētāji, lai konsultētos vienā vai citā ar administrēšanu saistītā jautājumā. "Vienmēr labprāt palīdzam iedzīvotājiem, atbildot uz neskaidrībām, kas tiem radušās, neskatoties uz mūsu sadarbības formu. Ir gadījumi, kad mājas biedrības priekšsēdētājs zvana, lai konsultētos, kā tam būtu jārīkojas vienā vai citā situācijā, tad meklējam labāko risinājumu. Apsaimniekotāja mērķis – kvalitatīvi sniegti pakalpojumi un apmierināts klients," – apgalvo speciālists.

Jāveic detalizēta cenu analīze

Lai gan iedzīvotāji biedrības parasti dibina, lai nodrošinātu lēmumu brīvību, ne visas iespējamās biedrības darbības izmaksas tiek ņemtas vērā un daudzos gadījumos, māju apsaimniekojot biedrībai, summa, kas iedzīvotājiem jāmaksā par mājas administrēšanu, ievērojami pieaug. Piemēram, par 3000 kv. m. daudzīvokļu mājas apsaimniekošanu, kurā ir 60 dzīvokļi, mājas apsaimniekotājam iedzīvotāji mēnesī kopā samaksās aptuveni 20–40 EUR lielu apsaimniekošanas maksu, kurā ir iekļauta mājas uzturēšana, grāmatvedība un citi "neredzamie", bet obligātie pakalpojumi. Līdz ar to rodas jautājums: vai tiešām ir iespējams par šādu summu nolīgt grāmatvedi, biedrības priekšsēdētāju un citu nepieciešamo personālu daudzdzīvokļu mājas uzturēšanai?

"Par dažiem desmitiem eiro lielu maksu mājas iedzīvotājiem, kas darbojas kā biedrība, saņemt tādus pašus pakalpojumus, kā sniedz apsaimniekotājs, ir sarežģīti. Saskaņā ar apjomekonomikas likumiem privātie komercsubjekti daudzos gadījumos saņem labāku tirgus cenu, bet tajā pašā laikā iedzīvotāju iespējas saņemt pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām ir mazākas. Vienmēr atradīsies tādi, kas apgalvo, ka vienu vai citu pakalpojumu var sniegt lētāk, bet bieži vien noskaidrojas, ka to piedāvātais speciālists neizraksta rēķinus, nemaksā nodokļus vai nevar nodrošināt garantiju veiktajiem darbiem," – konstatē N. Šarausks.